Art gallery Shenco

ÀÒÔ- ÛÄÒÐÉ  N:  1

  ÉÍÔÄÒÍÄÔ ÑÖÒÍÀËÉ
2004 ßËÉÓ ÉÅËÉÓÉ

  

qarTuli sabWoTa inteligenciis saTaveebTan

Mmaia qvriviSvili

ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universiteti, istoriis fakulteti, kulturis istoriisa da Teoriis kaTedra.

 

samecniero literaturaSi termini “inteligencia” ganmartebulia, rogorc codna, SemecnebiTi Zala, gonieri, moazrovne da momdinareobs laTinuri sityvidan “intelligens’’, ‘’intelligentia”. es aris sazogadoebrivi fena, romlis profesiul saqmianobasac gonebrivi, umTavresad rTuli, SemoqmedebiTi inteleqtualuri Sroma Seadgens, romelic aviTarebs da avrcelebs kulturas. am terminis sociologiuri gagebis Sesabamisad (romelic me-19 saukuneSi Camoyalibda, am ukanasknelis dayofiT klasobriv-politikuri niSniT) miRebulia saubari SemoqmedebiT da samecniero-teqnikur, provinciul da dedaqalaqur, ‘’raznoCinur’’ da Tavadaznaurul, soflis, “muSaTa” da “glexTa” inteligenciaze. da mainc, inteligenciis genetikuri gageba wminda kulturologiuria da pirvel rigSi niSnavs: adamianTa wres, romelTa codniTa da ZalisxmeviT iqmneba da gadaecema kulturis normebi, tradiciebi da faseulobani.

unda aRiniSnos, rom inteligenciis gageba Tavisi warmoSobiT warmoadgens rusuli kulturis kategorias da umravles evropul enebSi (frangul, germanul, inglisur da a.S.) Sevida rusulidan, me-19 saukuneSi. rusuli sityva “inteligenciis” gansazRvrebis analogad dasavlur evropul kulturaSi gaCnda termini “intellectuels’’ (inteleqtualebi). me-18 saukunis meore naxevarSi v.k. trediakovskim laTinuri sityva “intelligentia” Targmna, rogorc “goniereba”, peterburgis universitetis profesorma, galiCma “filosofiuri leqsikonis mcdelobaSi” (1819 w.) inteligencia Selingiseburad axsna da “gonieri suli” da “umaRlesi cnobiereba” uwoda (11,254).

imaze, Tu rogor gaviazrebT qarTuli inteligenciis warmoSobas, rogor ganvsazRvravT kulturis am fenomenis sulier wanamZRvrebs, misi Seqmnisa da ganviTarebis sociokulturul faqtorebs, mTlianad Tu ara, nawilobriv maincaa damokidebuli kulturul-istoriuli procesebis evoluciuri suraTi XIX-XX saukuneebSi da, gansakuTrebiT gasuli saukunis meore da mesame aTwleulebSi. ufro metic, is, Tu rogor da ranair safuZvelze vaTariRebT qarTuli inteligenciis geneziss, gansazRvravs Cvens warmodgenas, Tu ra aris qarTuli inteligencia, ra fenomenTan gvaqvs saqme misi saxiT, rogoria misi istoriuli roli qarTuli kulturis, misi istoriul-tipologiuri da erovnuli Taviseburebebis CamoyalibebaSi, riTaa ganpirobebuli misi istoriis Sinagani tendenciebi da kanonzomierebani, aRmavlobisa da dacemis, krizisisa da gafurCqvnis fazebi.

Cven kargad gvesmis dasmuli sakiTxis sirTule da arc dagvisaxavs miznad mTlianad Segveswavla da gvepasuxa im kiTxvebisaTvis, romlebic mis garSemo dagrovda, es erT samecniero statiaSi SeuZlebelia. Cven, ubralod, SevecadeT SemogveTavazebina inteligenciis samuSao definicia da, aqedan gamomdinare, gagveazrebina XX saukunis 20-30-ian wlebSi qarTuli inteligenciis garSemo datrialebuli politikuri represiebis mizezebi.

qarTul inteligenciaze saubrisas gvaxsendeba 1914 wels dastambuli arCil jorjaZis “masalebi qarTuli inteligenciis istoriisaTvis.” igi qarTuli inteligenciis dasabams XIX saukunis 50-iani wlebSi xedavs, rodesac Jurnal “ciskris” gamocema iwyeba da Cndeba masa ganaTlebuli adamianebisa, romelTac ZaluZT rogorc gonebrivi Sroma, aseve am Sromis dafasebac. es iyo erTgavari Canasaxi. inteligenciis Camoyalibeba 1861 wlidan iwyeba da “1863 wlidan  ukve garkveulad mosCans axali, kulturuli sazogadoebrivi jgufis saxe. aqedam iwyeba diferenciacia Tavad-aznaurobisa, rogorc wodebriv erTeulisa da inteligenciisa, rogorc wodebriv erTeulisa da inteligenciisa, rogorc wodebaTa Sua mdgar kulturul Zalisa (7,128).” qarTuli sazogdoebis daxasiaTebisas igi gansakuTrebiT gamoyofs qarTvel glexobas da “norC qarTvel inteligencias”. “glexoba, eris didi umravlesoba, elementi romlis keTildReobazea agebuli eris kulturis winsvla... inteligencia _ erovnuli kulturis gamomxatveli” (7,128). inteligenciis roli da mniSvneloba ukve garkveulia – igi erovnuli kulturis matarebeli da damcvelia. amitomac daatyda mas Tavs  bolSevikebis gansakuTrebuli  risxva.

XX saukunis @20-30 wlebi, esaa epoqa sadac politika saxelmwifoebrivi ideologiis rangSia ayvanili da piriqiT. saWiro iyo axali sazogadoebis _ sabWoTa socialisturi sazogadoebis Camoyalibeba. saqarTvelo xdeba erTiani sabWoTa xalxis nawili. isic Seiqmna im didi eqsperimentis Semoqmed masad, romelic socializmis mSeneblobis saqmes emsaxureboda. socializmis aSenebisaTvis, industrializaciasa da koleqtivizaciasTan erTad, saWiro iyo e.w. “kulturuli revoluciis” ganxorcieleba, romelsac unda moexdina axali sabWoTa adamianis formireba. amisaTvis, ki pirvel rigSi saWiro iyo wera-kiTxvis  masobrivi ucodinarobis aRmofxvra da Zveli ‘’burJuaziuli’’ inteligenciis Canacvleba axali ‘’sabWoTa’’ inteligenciiT.

saWiro iyo maTi gamocdilebis gamoyeneba, maTi sabWour platformaze gadayvana, xolo winaaRmdeg SemTxvevaSi _ likvidacia. gaCaRda muSaoba axali, sabWoTa kadrebis SeqmnisaTvis. Pproletariats sWirdeboda sakuTari kulturuli kadrebi saxelmwifoebriv-politikuri da sameurneo-kulturuli moRvaweobisaTvis.

gansakuTrebuli yuradReba eqceoda wera-kiTxvis ucodinarobis likvidacias. SemoiRes sayovelTao-savaldebulo saSualo swavleba. Yyvela asakisa da sqesis warmomadgeneli valdebuli iyo eswavla saRamos skolaSi, warmoebidan mouwyvetlad. 1931 wels amayad acxadeben, rom mTlianad mospobilia wera-kiTxvis ucodinaroba. swrafi tempiT izrdeba skolebis, umaRlesi saswavleblebis, moswavleTa da studentTa ricxvi. Aarc materialuri baza da arc maswavlebelTa raodenoba da done iyo Sesabamisi, raTa es gazrdili moTxovnilebani daekmayofilebina.  Aamitom sawavlo procesi dabali xarisxis iyo (4,300). Ggarda amisa, muSavdeba pedagogiuri muSaobis komunisturi modeli, romelic safuZvlad daedo bavSvTa aRzrdas da maTSi ‘’koleqtivisturi sulisa da mimarTulebis ganviTarebas’’. saWiro iyo, momavali Taobis socialisturi ideologiiT aRzrda. Kkargad Camoyalibebuli ideologizebuli safexurebiani aRzrdis sistema _ oqtombreli, pioneri, komkavSireli _ romelic yvelas unda gaevlo, exmareboda ganaTlebis sistemas axali, socialisturi kadrebis aRzrdaSi da, SeiZleba iTqvas, rom ‘’kulturuli revoluciis’’ erT-erTi mizani miRweul iqna. Seiqmna komunisturi ideologiisadmi ukritikod morCili sazogadoeba, romelic klasobrivi da partiuli dapirispirebiT iyo aRzrdili (romlisganac Seiqmna ‘’kritikosTa’’ masa, romlebic SemdgomSi, TavianT Tanamedrove, ‘’gzaabneul’’ moRvaweT  moevlinnen mamxileblebad da aRmzrdelebad). ganaTlebis mniSvnelovan safexurs warmoadgenda umaRlesi sawavleblebi, romelTa mier momzadebul kadrebs unda Seevso sabWoTa inteligenciis rigebi, rogorc qalaqad, ise soflad.

Tbilisi saxelmwifo universiteti warmoadgenda qarTuli kulturis erT-erT mZlavr keras. Mmis bazaze Seiqmna mravali instituti: 1928 wels politeqnikuri fakulteti gadakeTda politeqnikur institutad; 1929-30 wlebSi agronomuili fakultetis bazaze Seiqmna saqarTvelos sasoflo-sameurneo instituti, xolo 1932 wels mas gamoeyo zooveterinaruli instituti, 1930 wels _ samedicino. 1930 wels, Tbilisis saxelmwifo universitetis reorganizaciis Sedegad warmoiSva pedagogiuri, safinanso-kooperaciuli, sabWoTa aRmSeneblobisa da samarTlis institutebi. umaRlesi saswavleblebi Seiqmna saqarTvelos sxvadasxva qalaqSi:  quTaisSi, baTumSi, gorSi, TelavSi, stalinirSi da sxva (3, 831-834; 6,117), romelTa kursdamTavrebulebma, sxvadasxva dros SeiZines ganaTleba da rac mTavaria, miiRes diplomi da SeuerTdnen sabWoTa inteligenciis rigebs.

gansakuTrebuli yuradReba eTmoboda inteligenciis Sevsebas muSaTa da glexTa rigebidan. amisaTvis, garda ganaTlebis sistemisa, arsebobda dawinaurebis meTodi. ‘’xalxSi uamravi organizatoruli talantia; maT aTasobiT Telavda, Rupavda, gareT isroda kapitali;  Cven jer kidev ara gvaqvs maTi gamonaxvis, fexze dayenebis, dawinaurebis unari. Mmagram,  Cven amas viswavliT...‘’ (1,309). Ees miTiTeba daedo safuZvlad partiis politikas muSaTa dawinaurebis saqmeSi. Ddawinaurebisa, romelic erT-erTi saSualeba gaxda axali, sabWoTa inteligenciis formirebisaTvis. Ddasawinaureblad SerCeva, upirveles yovlisa, xdeboda klasobrivi principiT, e.i. awinaurebdnen partiis wevrebs, komkavSirlebs, upartioebidan _ Rarib da uRaribes glexebs da muSaTa saukeTeso nawils. dawinaurebulTa Soris partia awarmoebda did ideur-politikur, aRmzrdelobiT muSaobas, maT yoveldRiur daxmarebas (5, 668-669). saxelmwifo xelisuflebis organizacias, mrewvelobis socialistur nacionalizacias, agrarul reformas, axal ekonomikur politikas da sxva mraval RonisZiebas esaWiroeboda sando da Sesaferisi kadrebi, romelTa rigebi ‘’dawinaurebulT’’ unda SeevsoT. asec moxda. Eewyoboda partiuli skolebi, leninuri gawveviT Sediodnen partiis rigebSi. isini iniSnebodnen sameurneo, partiul, administraciul Tanamdebobebze. maT Seqmnes sabWoTa sawarmoo-teqnikuri inteligencia (11,63-65).

sabWoTa mTavroba did yuradRebas uTmobda muSfakebsa da muSaTa mosamzadebel kursebs, rogorc umaRles saswavlebelSi Sesasvlel saSualebas (4,193). izrdeboda muSfakebis qseli: 1932-33 saswavlo wels saqarTveloSi iyo  27 muSfaki 8600 moswavliT, 1937-38 ww. _ 19 muSfaki 4000 moswavliT, 1938-39ww. _ 19 muSfaki 3900 moswavliT (9,100). unda aRiniSnos, rom studentTa raodenobiT saqarTvelos sabWoTa socialisturi respublika erT-erTi pirveli iyo sabWoTa respublikebs Soris. 1937-38 ww. saqarTveloSi swavlobda 20.217 studenti, 1938-38 ww. – 21.983. 1939 wels saqarTveloSi iyo 15 umaRlesi sawavlebeli 21.983 studentiT (9,124). Omeore msoflio omamde periodSi saqarTvelos saswavlo dawesebulebebi gadaiqca axali sabWoTA inteligenciis kadrebis mZlavr kerad. 1928-40 wlebSi umaRlesma saswavleblebma 29 aTasi specialisti gamouSva. studenti axalgazrdobis aRzrdas 2514 profesor-maswavlebeli emsaxureboda. 1939 wels 1000 sul mosaxleze 133,4 saSualo da 11,2 umaRlesi ganaTlebis mqone piri modioda (8,15; 6,129,132). Tu gaviTvaliswinebT saqarTvelos mosaxleobis saerTo raodenobas, Aarnaxuli cifrebia!

gansakuTrebuli agitacia-propaganda warmoebda Zveli, ‘’burJuaziuli’’, ‘’nacionaluri suliskveTebiT gaJRenTili’’ inteligenciis mimarT. Aaxal, sabWoTa sazogadoebaSi, sabWoTaA saxelmwifoSi maT adgili ar darCaT, isini zedmetni aRmoCndnen. maT unda ‘’eswavlaT’’ masebisagan axleburad fiqri da azrovneba. Tavdapirvelad, sabWoTaA xelisuflebis sawyis etapze, SedarebiT ‘’rbili’’ iyo maTdami damokidebuleba. 1925 wlis 6 aprils, saqarTvelos ssr sabWoebis mesame yrilobaze sityviT gamosuli saqarTvelos ssr saxalxo komisarTa sabWos Tavjdomare S.eliava akeTebs moxsenebas respublikis samecniero da kulturuli mdgomareobis Sesaxeb da ganixilavs saqarTvelos sameurneo-samrewvelo mdgomareobas, saubrobs komisariatebis muSaobis Sesaxeb, mas mohyavs aseTi statistikuri monacemebi: 100 000 muSa-mosamsaxure Cabmulia muSaobaSi. umuSevaria 47000 kaci. isini ase hyavs ganawilebuli: ‘’inteligencia _ gonebrivi da kantoris muSakebi - 39%, warmoebiTi jgufi - 21%, transporti da saxelmwifo kavSiri - 12%, Savi muSebi da gaurkveveli profesiebi - 14%. umuSevarTa cifrebis ganxilvam, amxanagebo migviyvana erT saintereso daskvnamde: saqarTvelos didZali inteligencia hyavs’’ (4,140). Mmas mZimed eCveneba inteligenciis ‘’problema’’ saqarTveloSi da xelisuflebas mouwodebs, mixedos am sakiTxs da Tanac inteligenciis metismeti humanitaruloba da sabWoTa aRmSeneblobisaTvis gamousadegaroba awuxebs.  ‘’...saerTod es inteligencia mravlad aris amoyrili cxovrebis zedapirze da maTi ganawileba da gamoyeneba sabolood ar SegviZlia. ranair mimarTulebas miiRebs SemdegSi inteligenciis sakiTxi, es dRes gaurkvevelia’’ (4,140).

xorcieldeboda ‘’daTmobaTa gansakuTrebuli politika’’. unda aRiniSnos, rom bolSevikebi, qarTul inteligencias sam kategoriad hyofdnen. Ppirvelia teqnikuri inteligencia, romelmac pirvelma aRiara sabWoTa xelisufleba da daiwyo masTan TanamSromloba, Semdeg eqimebi da bolos, saqarTvelos mwerlebi (4,197), romelTa gadmobireba, ‘’aRzrdac’’ ver moaxerxes da romlebic Seiqmnen represiebis msxveplni.

SeiZleba iTqvas, rom sabWoTa gagebiT inteligentia is, romelsac aqvs diplomi, muSaobs partiul Tanamdebobaze, rogorc soflad ise qalaqad da Sesabamisad inteligenciaa diplomirebuli, sabWour yaidaze aRzrdili masa, romelic partiuli elitis mier Seiqmna. axali sabWoTa inteligencia _ politikurad sando, ideologiurad momzadebulia, romelTac eyrdnoboda da endoboda sabWoTa xelisufleba. maT gverdiT ki arsebobda ‘’ideurad moumzadebelTa’’, CamouyalibebelTa, nacionalur devnilTa, nebsiT Tu uneblieT dabneulTa kohorta ‘’Zveli’’ inteligenciisa, romelic ‘’xelaxal aRzrdas’’ saWiroebda.

 

gamoyenebuli wyaroebi da literatura:

 

1. lenini v.i. Txzulebani, t.,31. Tb., 1952.

2. lenini v.i. Txzulebani, t.,32. Tb., 1952.

3. saqarTvelos istoriis narkvevebi, t.VII. Tb., 1976.

4. saqarTvelos ssr mSromelTa deputatebis sabWoebis yrilobebi (1921-37) dokumentebis krebuli, Tb., 1980.

5. skkp Yyrilobebis, konferenciebisa da centraluri komitetis plenumebis rezoluciebsa da gadawyvetilebebSi, naw.1, Tb., 1954.

6. skkp Yyrilobebis, konferenciebisa da centraluri komitetis plenumebis rezoluciebsa da gadawyvetilebebSi, naw.2, Tb., 1955.

7. jorjaZe a. Txzulebani, wigni V, tfilisi, 1914.

8. Грузинская ССР за 20 лет, (сб.стат.),  1941.

9. Культурное строительство СССР (сб.стат.), М.- Л., 1940. 

10. Культурология.  Энциклопедия XX век, Т. 1, Санкт – Петербург,1998.

11. Материалы к отчету ЦК на  VII създе КП Грузии, Тб., 1930.

 

 

            

Online Exhibition Contemporary Fine Art 2003Children's & teens' Art Gallery 2003 Magazine Caucasus Culture
Magazine ART-SHERP (Georgian)Art organizations in CaucasusContact info of Caucasian artists Announcements (Georgian)
Favourite links Link & banner exchange CONTACT
 


Modern Georgian Online Art Gallery SHENCO. 2002-2004.